Gumijas cimda metode ierauga gatavības pārbaudei

Kad tikai sāk cept maizi ar ieraugu, bieži ir grūti saprast – vai starteris (ieraugs) jau ir pietiekami aktīvs vai vēl ne. Tāpēc daudzi iesācēji izmanto vienkāršu paņēmienu – gumijas cimda metodi.

Patiesībā šī metode nav nekas jauns. To izmantoja jau mūsu vecāki un vecvecāki, gatavojot mājas vīnu vai brāgu (bija, jā, bija). Un, godīgi sakot, daudziem bērnībā nakts pastaiga uz virtuvi pēc ūdens beidzās ar nelielu izbīli, kad tumšā kaktā pēkšņi parādījās balta piepūtusies “roka”. Tagad šo paņēmienu droši var izmantot arī maizes cepšanā.

Viss notiek ļoti vienkārši:

• porciju ierauga gatavo augstā burkā,
• vāciņa vietā uzvelk tīru gumijas cimdu,
• un atstāj siltumā.

Kad ieraugs sāk aktīvi rūgt un izdalīt gāzi, cimds pamazām piepūšas. Tas nozīmē, ka fermentācija notiek un starteris ir dzīvs.

Kad cimds sasniedz lielāko apjomu un sāk saplakt, ieraugs savu aktivitātes maksimumu jau sasniedzis. Tieši šajā brīdī daudzi liek mīklu maizei.

Šī metode iesācējiem patīk, jo tā ir ļoti uzskatāma un palīdz saprast pašu fermentācijas procesu. Ar laiku lielākā daļa cepēju iemācās skatīties arī uz citām pazīmēm – startera apjomu, burbuļiem, smaržu un struktūru.

Godīgi sakot, gumijas cimds ir tādi mazi “palīgritenīši” ierauga pasaulē. Taču sākumā tie tiešām palīdz.